pagājis laiks kopš pēdējo reizi publicēju savas pārdomas. pagājis tik daudz, ka šīs domas vairs nav nekur atrodamas. pats esmu tās aizmirsis.
kā jau ir noprotams esmu atgriezies. šobrīd vēl mitinos pie mammas, bet zinu, ka drīz jādodas dzīvot tālāk savu dzīvi. lai arī cik romantiski tas izklausītos, esmu šajā laikā ļoti noguris no visa un daļa no manis vēlas atgriezties singapūrā – tālu, prom no visa, drošībā un bez problēmām. vienīgais satraukums dzīvē par to ko ēst pusdienās. vakariņās rīsi kopā ar vieglām ilgām pēc mājām, kurās iemērcēt šodienas sasniegumus, lai nerastos sajūta, ka dzīvoju vakuumā.
atgriezos janvāra beigās. visa mana tropu dzīve satilpa trīs čemodānos. varētu šķist maz, bet uz turieni aizlidoju tikai ar mugursomu. atgriezos, jo omammas vecums sāka izrādīt pazīmes par sevi un vēlējos būt tuvāk. nevarētu sev piedot, ja notiktu kas slikts, kamēr tropos veldzējos dzīves oazē.
omammas veselība, dzīve pie mammas, realitāte un mana mazā istabiņa jumta stāvā, kur varu aizskart griestus ar galvu, paceļoties uz pirkstgaliem, mani emocionāli novājināja. vienu brīdi un vēl tagad tiešām nevaru. nevaru piecelties, nevaru saņemties, nevaru padomāt. piepildu prātu ar interneta atkritumiem. tie palīdz pašam nebūt šeit. neuzņemties atbildību par pasauli man apkārt un ļauj atslēgties pavisam kā izdegušai tējkannai. iekšēji tik ļoti gribu būt noderīgs un laimīgs. palīdzēt citiem un spēt palīdzēt sev, bet es nevaru. nedēļas paiet vieglā miglā. katru rītu kladītē rakstu visas lietas, kas man būtu jāizdara. no piecām izdaru divas un vairs nevaru. nevaru pat atbildēt cilvēkiem kas gaida. zinu, ka viņi gaida. zinu, ka viņi nesaprot. nevaru.
cenšos iet vairāk cilvēkos. ja kāds vēlas mani satikt, neatsaku, bet meklēju iespēju kā. dodos uz koncertiem un notikumiem. mēģinu atrast to dzīves klikšķi caur pasauli tur ārā, jo šeit iekšā es nevaru. saņēmos beidzot meklēt dzīvokli. noskatīju jau pirms divām nedēļām, bet spēka piezvanīt man bija tikai trešdien. vakar biju skatīties. viss kā man patīk un teicu, ka ņemu. vēl formalitātes kaut kādas jāveic. pastāv iespēja, ka nedabūšu, un, ja tā, tad atkal meklēšu spēku to darīt vēlreiz.
tik daudz kam meklēju dzinuli. vajag mašīnai apkopi un beidzot salabot deformēto bamperi, ko sieviete alkohola reibumā 2022. gada vasarā man sabojāja. vajadzētu pierakstīties pie ārsta un atrast jaunu terapeiti. jāatsāk nopietnāk strādāt un vairāk palīdzēt studentiem. kā nekā no aprīļa es pats būšu mazs students un man noteikti vajadzēs palīdzību.
tā man iet. pirms pusgada savu atgriešanos mājās iztēlojos daudz romantiskāk. vēlējos atgriezties kā uzvarētājs, kā pierādījis sev un citiem, ka es spēju būt ne tikai labs šeit, bet labs pasaulē. šobrīd tam neticētu, pat, ja prezidents tā teiktu. atgriezos izsists no sliedēm ar bezspēcības asarām acīs. biju domājis, ka nu man ir iespēja sākt jaunu dzīvi latvijā kādu vēlos. sākt savu vislābāko, bet patiesībā to nespēju. noduru galvu spilvenā jau trešajā diendusā un domāju par to kā karš atņems vēl pēdējo kas palicis.
tie pāris cilvēki, kas manī ieklausās ikdienā un ļauj man runāt muļķības un izdzīvot atmiņas par laikiem, kad viss šķita nedaudz joks, ir mana lielākā vērtība šodien. tie cilvēki ir mana azote, kur patverties. ar asarām acīs pasakos par jūsu tuvumu.