bez darba 4. diena

šodien vairāk kūkoju un to tiešām izbaudu. pamodos lēni 7 no rīta. iedzēru kafiju un devos uz ķīšezeru nopeldēties pirms vēl diena bija uzsilusi. ūdens bija lielisks, saullēkts jau sildīja ķermeni un manī dziļi bija tā sajūta, ka nekur nav jābūt un neviens mani netraucē izbaudīt dzīvi. varēju šo rītu izbaudīt lēni un mierīgi kā biju šos gadus iztēlojies.

atbraucu mājās un lasīju grāmatu par bākām latvijas krastos. pirmkārt uzzināju to, ka katra bāka mirgo citādāk. ja būtu kaut brīdi pasēdējis un padomājis, tad šis būtu loģiski, jo kā citādāk noteikt kur esi (bez gps). arī pieraksts par to kā bākas mirgo ir interesants un tiešs kā šis: Iso.W.4s. uzaugu ventspilī un zināju par visām bākām krastos, bet nekad nebiju aizdomājies kāpēc viņas tur ir, jo tās jau parasti ir ostu vai bīstamu vietu tuvumā kā irbes šaurums. ņēmu talkā savas lielās kuģošanas kartes un ieraudzīju, ka gar kurzemes piekrasti stiepjas daudz un dažādu sēkļu un to dēļ arī šīs bākas ir sabūvētas. sēkļi tiešām daudz un katram savs nosaukums, pārsvarā no krievu valodas, jo lielākoties bākas ir jau no cara laikiem (dažas no padomju).

kad bākas apgūtas un kartes izpētītas devos braucienā ar moci. pirms tam gan notīrīju ķēdi, saeļļoju un pievilku to. brauciens mierīgs un patīkams, bet nekur tālu nedevos, jo sāka smidzināt lietus. aiz mārupes izbraucu tālāk no pilsētas apritēm un sasmaržoju sienu lietū. šī smarža kā silta azote apskāva mani un iedeva lielu prieku. cik maz mums patiesībā vajag. beigās jau nedaudz izlijis, bet priecīgs atgriezos mājās.

launagā uztaisīju salsu no sievas izaudzētajiem tomātiem un gardu muti to visu notiesāju. varbūt nedaudz par asu sanāca, bet toties deguns tīrs no ceļu putekļiem. palasīju nedaudz žurnālu un nolēmu, ka esmu nopelnījis (par nostrādātiem 15 gadiem) mazu diendusu, kas ievilkās uz 90 minūtēm. tā bija tik salda un saulē sakarsēta. par šādu diendusu es pat samaksātu kādam.

pēc tam devos uz dubkalnu jeb kā man patīk teikt: dubstepkalnu karjeru. satiku laika biedrus un atveldzējos tajā. izbaudīju ceļu ar atvērtu logu un dabas smaržu ar pāris dīzeļa notīm tajā. pārsteidza remontdarbi pie ikšķiles un nācās ceļu mērot cauri ogrei. karjerā ūdens temperatūra +24° un pie baržas pārāk daudz bērnu, kas nozīmē to, ka čuras tur noteikti plūst. tagad atpakaļ mājās pabeigt rakstīt šo un doties pie miera. noklausaties šo epizodi. varbūt vismaz nedaudz sajutīsiet to kā es jūtos.