atpakaļ

bez darba 3. diena

pamodos 7.30 un pirmo reizi mani miega punkti sasniedza 100/100. arī pēc sajūtām šķiet, ka aizgājusī nakts bija perfekta kā jaunībā. rītu sāku ar lēnām brokastīm, kaķu glaudīšanu, apceri par dzīvi un žurnāla lasīšanu. pēc tam 9 man bija fizioterapija, kas ir izaugusi par privātajiem treniņiem. reiz septembrī pamatīgi sastiepu muguru un nācās kaut ko darīt lietas labā. sāku ar sporta masāžām, kur no masāžas ir tikai pieskāriena klātbūtne, bet viss pārējais ir maiga asara acīs. šobrīd reizi nedēļā dodos sevi padarīt par gramu stabilāku ikdienas dzīvei. pēc fizioterapijas devos taisnā ceļā uz ķīšezeru veldzēties. diena vēl tikai sāka silt un ūdens šķita debešķīgs. tālāk uz latvijas jūras administrāciju pēc atpūtas kuģu kartēm, lai kuģošana iet nedaudz raitāk. uzlādēju auto un, lai vairāk elektrības satiek iekšā, aizdevos uz latvijas nacionālo bibliotēku un uztaisīju pirmo reizi pēc kādiem 20 gadiem lasītāja kartīti. iepriekšējo reizi man tāda bija ventspils bibliotēkā.

sieva jau bija sagatavojusi pusdienas – makaroni ar gaileņu mērci. ak, cik garšīgi un labi tas bija. un saldajā šokolādes muss ar mūsu pašu audzētām zemenēm. nu tur tiešām varēju mēli norīt. un visi mani treniņi par velti, kad jau ķēros klāt papildporcijai.

tieši šī papildporcija mani motivēja doties uz ūdens. nolēmu beidzot atzīmēt sevi uz mīlestības saliņas. šī vieta stāvēja manā darāmo darbu sarakstā jau kopš 2022. gada. šajā laikā paspēju pārvākties atpakaļ pie mammas (uz 2 mēnešiem), uz singapūru (uz pusotru gadu), atpakaļ uz latviju, nomainīt darbu, lidot turpu šurpu pa pasauli, apprecēties, nopirkt dzīvokli, nopirkt auto, nopirkt 4 motociklus un ko tik vēl ne. tad nu šodien piestāju bolderājas promenādē, piepumpēju supu un devos ūdenī. lai pasargātu sevi no ļaunajiem saules stariem, ietinos dvielī kā tāds dekatlona musulmanis. lēnā garā tiku līdz saliņai, izkāpu uz tās un vēroju ostu, kas nemitīgi kustas un neapstājas. iegāju nopeldēties daugavā un tur tādā miera oāzē būdams sapratu, ka esmu nobriedis prusta “zudušo laiku meklējot”. kad miers piepildīts, devos atpakaļ un tieši pirms kāpšanas ārā, vēlreiz noskaloju sakarsušo ķermeni. tālāk jau pasēdēju korķos, kas šodien šķita tik vienaldzīgi, jo man tiešām nekur nav jābūt.

tikko atkal apēdu vienu mazo porciju makaronus ar gaileņu mērci un apsveru doties noskaloties vēlreiz pirms miega.