bez darba 6. diena

šodien bija diena kustībā, bet tā sākās ap 10. pirms tam es izbaudīju vislaiskāko rītu. sēdēju uz balkona un skatījos kā kaķi ēd zāli. mākoņi slīdēja pāri un aizdomājos par visām tām vietām kurās esmu bijis. diez kur dzīve vedīs tālāk? esmu paspējis iemācīties to, ka neko nevar paredzēt un neko nevar ieplānot. viss notiks lēni un nepareizi.

pirmais pieturas punkts bija virši, kuros kā akcionārs ielēju degvielu, lai dotos uz otro punktu – līgatnes papīrfabrikas svētkiem. visa līgatne pilna ar automašīnām un esmu pārliecināts, ka to bija vairāk kā māju šodien. paši svētki atgādināja pilsētas svētkus. tirdziņš, gardumi, koka karotes, atrakcijas jaunatnei, skatuve uz kuras tajā brīdī dziedāja aspazijas sēd uz sliekšņa pasaciņa. tajā brīdī apstājos un ļavos klausīties par zilo ilgu puķi. izstaigājām visu un devāmies tālāk.

nākamais punkts bija īss un konkrēts – pārcēlājs mūs pārcēla pāri gaujai. man šī bija trešā reize jau, bet katru reizi tas šķiet kaut kas brīnišķīgs un aizraujošs. un varbūt nedaudz par īsu. nevar pat paspēt visu to brīdi sajust un pieņemt, kur nu vēl apbrīnot skatus, straumes spēku, pārceltuves stabilitāti un nemainīgo ritmu tur.

tālāk straupes pils. no alkohola skartajiem tur tikai atmiņas palikušas, bet apmaldīties gaiteņos, uzkāpt skatu tornī un apsēsties uz slimnīcas stila gultas var. dažos gaiteņos nu ļoti smaržoja pēc daktera aikāsāp un šprices. dažos bija jūtams nolemtības smagums, bet jāatzīst, ka vieta diezgan lieliska, kur atpūsties no degvīna nastas. pa logu jauka daba un dīķis, klusums un miers apkārt. tik tās iekšējās vētras pašam jāapklusina.

nākamā pietura bija veltīta tikai man, jo vēlējos nopeldēties jūrā. saulkrastos to apvienoju ar automobiļa uzlādēšanu. pie reizes uzfilmēju jaunu video no savas sērijas ko saucu par “lēni ļauties jūras spēkam”, bet kā citi dēvē “tavi slīkoņa video”, “prāmja estonia vaibs” u.c. apzīmējumi, kurus cauri gadiem esmu aizmirsis, bet šie ir palikuši.

tad jau laiks iknedēļas iepirkumiem alfā, gardumiem un zaļumiem nakts tirgū un atpakaļ mājās. runcim vienmēr ir komentārs par manu prombūtni, jo viņš labprātāk pavadītu katru dienu un katru stundu ar mani. sāku apsvērt, ka varbūt runcis vēlas pievienoties manā jaunajā brīvības dzīvē un ar mani doties apskatīties pasauli. kaķenei gan ārpasaule mazāk interesē.

pēdējais darbs šovakar bija aizdoties uz ķīšezeru nopeldēties. ezers atveldzēja un nomierināja ķermeni. miera cigarete izvēdināja prātu un tagad var nospraust punktu šai dienai. lai jums jauki.